Rūķi nāk

Tā jau viņi čakli strādā visu cauru gadu, bet uz svētkiem ir vairāk pamanāmi un redzami šur un tur arvien biežāk.  Arī pāris bumbuļoto eksemplāru tapa mūsmājās. Pieci rūķi devās līdz dēlam uz skolas Ziemassvētku labdarības tirdziņu. Mani uzrunāja mazie  radījumi ar lielajām ausīm multfilmā "Leģendārais piecinieks'',lai arī viņi bija tur tādi padumji un smieklīgi, bet nu šarmanti, un tad kaut kas līdzīgs tika uzšūdināts. Ar to kino ir tā, pateicoties bērniem esmu redzējusi gandrīz visu multfilmu repertuāru , ko rāda kinoteātrī.

 

Vēl uztaisījām šokolādes konfektes un andele varēja sākties.

 

Nākošos divus rūķus šuvu un zīmējām. Puika secināja, ka uz auduma ir daudz grūtāk zīmēt nekā uz papīra, un savu paveikto darbiņu nemaz negribēja pārdot tirdziņā. Tā māsai tika sarkanais, bet pašam zilais rūķis.

 

 

 

Un pirmais teikums pēc labi paveiktā darba bija: '' Juhū, varēsim spēlēt Ziemassvētkus!"