Tirdziņu hronika...

Darbs un pārgurums ņēma virsroku, tādēļ izpalika ieraksts par gatavošanos Rīgas svētku tirdziņam un Amatniecības festivāla norisi Brīvdabas muzejā. Bet tagad pēc kārtas. 

Uz Brīvdabas muzeju pārāk liela rosīšanās šūšanas lauciņā nesanāca, jo tā kā vīram bija atvaļinājums, paspējām būt tur kur visi šovasar brauc- baskāju takā, tad tālāk gar jūru līdz Kolkai. Nakšņošana teltī. Tad caur Ventspili uz Kuldīgu, un atpakaļ uz Rīgu, jo līdz 18.00 man bija jāpaspēj noslēgt līgumu par piedalīšanos Rīgas svētkos.

Lai arī Brīvdabas muzejā uznāca lietus,visumā tirdziņš pagāja labi. Ja uz tirdziņu aizbraucu ar divām kastēm produkcijas , tad atbraucu atpakaļ ar vienu kasti. 

 

 

Tad nu man bija nedēļa laika, lai sašūtu mantas Rīgas svētku tirdziņam Doma laukumā. Nedēļa pagāja tik saspringtā darba režīmā ,pluss vēl tirgošanās no 9.00- 23.00 divas dienas pēc kārtas, ka vēl šodien neesmu tā pa īstam atgājusi. Un kā jau zināms pārgurušam rumpim labāk ķeras klāt baciļi, tad nu man pirms paša tirdziņa iesnas un kakla sāpes bija klāt, bet ko lai dara, jāšaņemas jau vien bija. Žēl, bet diemžēl aizmirsu pirmajā dienā paņemt līdzi fotoaparātu, tādēļ nav bilžu no tirdziņa pirmās dienas.

Bet secinājums viens, ja vismaz vienreiz mēnesī būtu šāds tirdziņš, tad amatnieki varētu dzīvot cepuri kuldami, bet diemžēl tāds ir tikai vienu reizi gadā. Pirmās dienas beigās mani sāka mākt bailes par to, ko es pārdošu nākamajā dienā, jo palicis bija patiešām maz. Tad nu otrās dienas piedāvājums bija tāds diezgan izretināts, bet nu arī tirgošanās gāja gausāk nekā pirmajā dienā. Bet nu visumā prieks par iepazītajiem cilvēkiem, pieredzi un domu apmaiņu ar citiem amatniekiem.

 Zaķi procesā un jau saštātēti:

 Šeit es pirms otrās dienas ar pēdējo zaķīšbrošu. Katram pārdevējam bija jāiejūtas kādā tēlā, tad nu es izvēlējos būt par leļļu meistaru. Uzšuvu sev priekšautu ar caurspīdīgām kabatiņām, kur saliku podziņas un diega spolītes. Saņēmu daudz komplimentu par priekšautu un tiku bieži fotogrāfēta, kas man ne sevišķi patika.

Tagad jāmēģina atgūties un jāķeras pie darba, jo plānoju piedalīties Miķeļdienas gadatirgū.

Zize pošas uz Brīvadabas Muzeju 11. augustā...

Hip, hip urrā Zize tika uz Mūsdienas Amatniecības Festivālu. Tā kā lāči un zaķi auj kājas, lai ar Jums tiktos Brīvdabas muzejā. Labprāt tiktos ar Jums - maniem blogdraugiem dzīvē. 

Tagad darba pilnas rokas, bet laika kā vienmēr drusku pietrūkst. Un, jā , Zize tika arī uz Rīgas svētku gadatirgu 17. un 18. augustā, bet tas jau būs cits stāsts.

Kas ir MAF ?

Nē, tam nav nekāda sakara ar mafiniem. Tas ir mūsdienu amatniecības festivāls , kas notiks 11. augustā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Nu ko,  mēģināšu tikt tirgoties, bet tā kā trešdien vēl notiks tikai darbu atlase, neko jau nevar zināt, vai atzīs par labu esam šim pasākumam. 

Mans pirmais tirdziņš...

Kā jau vakar rakstīju, 1. jūnijs bija beidzot tā diena, kad es sadūšojos savam pirmajam izgājienam tirdziņā. Kad tad vēl parādīties tautai ar savām mantām, ja ne bērnu aizsardzības dienai veltītajā Kalnciema tirdziņā.

 Uztraukusies biju ne pa jokam, jo tie, kas mani pazīst, zin, ka esmu diezgan kautrīga un par ļoti atraktīvu sevi arī nevarētu nosaukt. Tā kā gluži neatbilstu ideālam pārdevējam, bet nu cīnijos ar savu nedrošo dabu un runāju ar cilvēkiem ,un stāstīju par savu nodarbošanos.

Materiālā ziņā man bija uzstādīts mērķis atpelnīt tirdzniecības vietas un saulessarga izmaksas, ko iegādājos speciāli šim gadījumam. Un varu teikt, ka rezultāts tika sasniegts pat ar uzviju.

Vai man patika? Varu noteikti teikt, ka jā. Var būt arī ,ka labi, ka šajā pašā dienā notika gadatirgus Brīvdabas muzejā, kas nosmēla lielu daļu tirgotāju un arī potenciālo pircēju, jo priekš pirmās reizes, kurā vispirms bija mērķis ''apostīties'' ar situāciju, bija labi, ka nebija lieli pūļi. 

Ļoti patīkami bija dzirdēt cilvēku pozitīvās atsauksmes, pat tad, ja viņi nemaz netaisījās iegādāties manas mantas, jo apziņa, ka cilvēkiem patīk tas ko daru, un  viņus iepriecina manis radītās lietas, dod iedvesmu rušināties tālāk. 

Paldies manējiem un Inesei par atbalstu, un ,paldies, Jurģim par bildēm!