Puķu lāčiem un lāču meitenēm uzradušies jauni draugi. Suņuks ar garajām ausīm tapa pirmais, patiesībā jau gribēju tikt pie zaķa, bet nu sanāca sunīts. Gadās arī tā!
Aizceļojies pie mazā Roberta.
Tad nu otrajā piegājienā tapa īstais zaķu puika. Tā kā zaķu puika ceļoja pie pavisam maza puisīša, tad nu actiņas nav no pērlītēm, kuras varētu noknibināt nost, kā arī pogas pie ķepām nešuvu drošības nolūkos.
Abi tik mīlīgi!!
AtbildētDzēstPaldies!
DzēstĻoti jaukas rotaļlietas! Zaķis sanācis ļoti elegants un stilīgs! Jauki! :)
AtbildētDzēstPar to, ka tas ir suņuks, izlasīju tikai tevis rakstītajā! Man izskatās kā īsts zaķis!
AtbildētDzēstTas pogu jautājums - drošs paliek nedrošs - protams labāk baidīties šūt, bet pati pēc savu bērnu rotaļlietām spriežu, ka ar rokām šūtās pogas turas jau sešus gadus mūsmāju rotaļlietām.
Bērni ir dažādi un arī vecāki ir dažādi. Es ,piemēram, ļoti izvērtēju mantas, kad bērniem bija visu mutē bāžamais laiks, un ja gribēja spēlēties, piemēram, ar krāsainām pogām, to darījām tikai kopā. Bet mūsdienās laika trūkuma gadsimtā, vecāki bieži bērnam ieliek mantu rokā, lai tikai būtu miers un paši paspētu izdarīt vēl citas lietas. Patiesībā šis drošības jautājums man liekas ļoti svarīgs manām mantām, bet nu katrā gadījumā jebkuru piešūtu detaļu ilgstošas raušanas vai graušanas gadījumā var dabūt nost, nu nav viņas piemetinātas... Tādēļ uzskatu, ka arī vecākiem jāseko līdzi, ja kaut kas sāk krist nost, vienmērs esmu teikusi, ka sadakterēšu mantu ,ja nu kas atgadās.
Dzēst