otrdiena, 2013. gada 20. augusts

Tirdziņu hronika...

Darbs un pārgurums ņēma virsroku, tādēļ izpalika ieraksts par gatavošanos Rīgas svētku tirdziņam un Amatniecības festivāla norisi Brīvdabas muzejā. Bet tagad pēc kārtas. 
Uz Brīvdabas muzeju pārāk liela rosīšanās šūšanas lauciņā nesanāca, jo tā kā vīram bija atvaļinājums, paspējām būt tur kur visi šovasar brauc- baskāju takā, tad tālāk gar jūru līdz Kolkai. Nakšņošana teltī. Tad caur Ventspili uz Kuldīgu, un atpakaļ uz Rīgu, jo līdz 18.00 man bija jāpaspēj noslēgt līgumu par piedalīšanos Rīgas svētkos.
Lai arī Brīvdabas muzejā uznāca lietus,visumā tirdziņš pagāja labi. Ja uz tirdziņu aizbraucu ar divām kastēm produkcijas , tad atbraucu atpakaļ ar vienu kasti. 

 

 

Tad nu man bija nedēļa laika, lai sašūtu mantas Rīgas svētku tirdziņam Doma laukumā. Nedēļa pagāja tik saspringtā darba režīmā ,pluss vēl tirgošanās no 9.00- 23.00 divas dienas pēc kārtas, ka vēl šodien neesmu tā pa īstam atgājusi. Un kā jau zināms pārgurušam rumpim labāk ķeras klāt baciļi, tad nu man pirms paša tirdziņa iesnas un kakla sāpes bija klāt, bet ko lai dara, jāšaņemas jau vien bija. Žēl, bet diemžēl aizmirsu pirmajā dienā paņemt līdzi fotoaparātu, tādēļ nav bilžu no tirdziņa pirmās dienas.
Bet secinājums viens, ja vismaz vienreiz mēnesī būtu šāds tirdziņš, tad amatnieki varētu dzīvot cepuri kuldami, bet diemžēl tāds ir tikai vienu reizi gadā. Pirmās dienas beigās mani sāka mākt bailes par to, ko es pārdošu nākamajā dienā, jo palicis bija patiešām maz. Tad nu otrās dienas piedāvājums bija tāds diezgan izretināts, bet nu arī tirgošanās gāja gausāk nekā pirmajā dienā. Bet nu visumā prieks par iepazītajiem cilvēkiem, pieredzi un domu apmaiņu ar citiem amatniekiem.

 Zaķi procesā un jau saštātēti:






 Šeit es pirms otrās dienas ar pēdējo zaķīšbrošu. Katram pārdevējam bija jāiejūtas kādā tēlā, tad nu es izvēlējos būt par leļļu meistaru. Uzšuvu sev priekšautu ar caurspīdīgām kabatiņām, kur saliku podziņas un diega spolītes. Saņēmu daudz komplimentu par priekšautu un tiku bieži fotogrāfēta, kas man ne sevišķi patika.



Tagad jāmēģina atgūties un jāķeras pie darba, jo plānoju piedalīties Miķeļdienas gadatirgū.

8 komentāri:

  1. Malace! lai veicas arī turpmāk!

    AtbildētDzēst
  2. Apsveicu sirsnīgi, Tu esi malacis, cik forši, ka viss izdevās!

    AtbildētDzēst
  3. pozitīvs ieraksts! prieks par šādu rosīšanos :))

    AtbildētDzēst
  4. Paldies Jums visām! Man pat sāk iepatikties un ceru, ka arī labāk sanāk, komunicēt ar svešiem cilvēkiem. Tā kā visu laiku sanāk mācīties ko jaunu un domāt ko vēl interesantu varētu izgatavot.

    AtbildētDzēst
  5. Tik jauki!Prieks par izdevušos tirgošanos!Un pat caur ekrānu var sajust,ka visam kam ķeries klāt ir ielikts liels sirds darbs!Tā turpināt!:)

    AtbildētDzēst
  6. Prieks par Tevi un par pozitīvu pieredzi :) Es vēl nevaru saņemties, jo visu laiku bija doma vai tas ir to vērts, bet nu izskatās, ka tomēr būs kaut kad jāpamēģina, kaut vai reklāmas nolūkos.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Noteikti, vajag saņemties. Jo atklāti sakot, tirdziņa laikā sarunāju vairākus pasūtījumus un citus tirdzniecības piedāvājumus. Tā kā noteikti ir tā vērts, lai Tevi pamana un ievēro.

      Dzēst
  7. Pozitīvs mirklis no radošajiem mirkļiem! Lai veicas arī turpmāk!

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...